1. Raganas Lāsts

Izsalcis vilks naks un apris sauli
Gaisma izdizsis-purvos bales kauli
Cuska izlidis

Tikai ledains meness spides debesis
Cuska indi spljaus-lastus izgrudis

Launa acs visu redz!

Jas melns jatnieks lidz sev atvedis
Sumpurnus moskus

Tie locisies rapos
Zemi piepildis raus un plosis

Kars meris bads. Bus tam jatniekam vards
ilgi gaidits gadsimtiem krats-raganas lasts

Launa acs visu redz visu saskatis
Nepaslepsies neviens-visus ieraudzis
Launa mute indes vards-pasacits
Melna burvju gramata sen jau ierakstits

Viens otram rikles pargrauzis
Del mantas un zelta

Arvien vairak un vairak tos iekare dzis
Klust tie vergu tauta

Kurlas ausis
Kurlas ausis melu vardus saklausis
Nav vairs ilgi gan jau driz....

Izsalcis vilks naks un apris sauli
Gaisma izdzisis purvos bales kauli
Cuska izlidis

2. Ķēves Dēls

Skaidravota mala kalna gala
Laima likteni raksta pavedienu pin
Zelta ratinu kajas min

Kam dzivot kam mirt
Kur skanet smiekliem kur asaram birt
Cits garsh cits iss
Kadu lems tadu pavedienu vis

Kukoja dzeguze koka
sez jauna saimniece sez raudz aiz loga
Kaut jel Laima delu man dotu
Es vinu aukletu apmilotu

Neraudi meitin Laima jau zin
Laima likteni raksta pavedienu pin
kad laiks bus varonim nakt
Varonim nakt savu stastu sakt

Sapni tu redzesi ko tev bus darit
Lidaku nokert kidat un varit
Kura to lidaku edusi bus
No nakamas dienas gruta klus

Pus cilveks pus zvers– dzims kevei dels
Ka terauds ka krams-neuzveicams

Notiks vis ta ka jau laima to lema
Tris bus pavisam kas lidaku
Piedzims dels saimniecei kalponei ari
Tresais visskalak breks keves stali

Pus cilveks pus zvers – dzims kevei dels
Ka terauds ka kreams – neuzveicams

Ka brali tie klus
Tomer paraks par citiem viens bus
Ne par gadiem bet par dienam vins augs
Keves dels Kurbads to sauks!

Neviens darbs nav tam par grutu
Tresaja gada meza to suta
Septita drosi vins zobenu cel
Ka zirnus akmenus vel
Kurbads– Keves dels!

3. Deviņgalvis

Vakars garas ēnas stiepj
Aiz mežiem sārta saule riet
Kur asins upe strauja tek
Kurbads tiltu sargāt iet

Pusnakts klāt, zeme rībēt sāk
Šurp deviņgalvains milzis nāk
Vai, Kurbad, galvu tam gana daudz
Pie tilta apstājies tas sauc:

– "Kurbad, maita, pāri laid
Tev dzīvot ilgāk vairs nevaid!"
– "Nāc labāk spēkiem mēroties
Būs arī man kas talkā ies":

Stingra roka un droša sirds
Trīs zvaigznes, kas zobenā mirdz!

Nu varons cērt cik dūšas tam
Redz dažas galvas nokrītam
Trīs vietā aug kur viena krīt
Jau dzīrās milzis viņu zemē dzīt

– "Nu, nelga, gan tev gals ir klāt!"
– "Ļauj brīdi rokas atpūtināt
Tā īstiem karotājiem klājas
Jo arī vējš un lietus reiz stājās!"

Sen traukā asins pāri plūst
Bet brāļi guļ vai tur plīst, vai lūzt
Met Kurbads vāli viņus modinot
Lai steidzas mātei ziņu dot

Kur Kurbads cērt – tur ķēve sper!
Nu tā lieta iet
Nu var izdarīt
Kā praulu bluķis
Deviņgalvis krīt

Stingra roka un droša sirds
Trīs zvaigznes, kas zobenā mirdz
Stingra roka un drauga plecs – rīta saule lec!

4. Noburtais Meþs

Maldu ugunis dedz
Vētru sauc
Krēslas palagus sedz
Mežu tumsā tin
Pēdas jauc

Par avotu kļūsti
Liec slāpēm tos mākt
Kad kāri tie dzers
Trejgalvja bendēm
Būs atmaksāts

– "Tam avotam pāri krustu cirtu
Kas te dzertu – tūdaļ mirtu!"

Ļaunas zīmes bur
Indevi vāri
Kaula adatu dur
Zirnekļa tīklu ceļam velc pāri

Par pļavu mežmalā kļūsti
Liec miegam tos mākt
Kad saldi tie gulēs
Sešgalvja bendēm
Būs atmaksāts

– "Tai pļavai pāri krustu cirtu
Kas te nāktu – tūdaļ mirtu!"

– "Ko var man raganas padarīt?
Jau divas guļ savās asinīs!"

Lai divas nomācis, trešo jau tev neuzveikt
Nav vēl izgājis no viņas nagiem neviens dzīvs un sveiks

Pār īsu brīdi nāk čūska šņākdama
Spārnus vēzdama, indi spļaudama

– "Ne jau tāds mošķis kļūs man par biedu
Trīs saujas dzirksteļu rīklē tai sviedu!"

5. Tēva Dēla Pagalmā

Tēva dēla pagalmā
Pieci velni zem akmeņa
Man pērkona kumeliņis
Visus piecus saspārdīja

Ko var velni man darīt
Ko manam kumeļam?
Es var' velnu samīdīt
Zem kumeļa kājiņām

6. Velnukāvējs

Plēšas elš, lakta dimd
Varoņzobenam drīz še būs dzimt!

Pats pirmais es biju, kurš savaldīja
Pakļāvu gribai savai
Uguns garu iedzinu ēzē
Cilvēkiem iemācīju
Ieročus kalt, veseri vēzēt
Plēšas pūst, metālu slīpēt un dzesēt

Ei, nokal, kalēj, man zobenu tādu
Kuru ne katrs viss pacelt spētu

Plēšas elš, lakta dimd
Varoņzobenam drīz še būs dzimt!

Trīs birkavi smagumā
Vai būs pašā labumā?
Nav vēl gana
Smagākam
Jābūt manam zobenam

Nokal, kalēj, man zobenu tādu
Kuru ne katrs varonis pacelt spētu

Uguns un dzelzs, kas viņu cels?
Ķēves dēls!
Kā viņu sauks?
Velnukāvējs – tā viņu sauks!

Smēde dārd, ēze rūc, dienu un nakti plēšas pūš
Veseris zveļ, lakta dimd
Varoņzobenam drīz še būs dzimt!

Trīs birkavi vēl kal klāt
Vai varēsi pacilāt?
Nu būs pašā labumā
Vajadzīgā smagumā

Nokalu, Kurbad, es tev zobenu tādu
Kuru tu pats viens tikai pacelt spētu!

7. Akmens Sargs

Zem pelēkām debesīm
Krauc un riņķo kraukļi
Starp līkiem purva bērziem
Mirkst seni kapu lauki

Sen saule šeit nespīd vairs
Ik dienas smalks lietus līņā
No dzīviem retais kāds
Te ceļu atrast zinās

Drēgna migla pār purvu lien
Caur zālēm un dumbriem – Kurbads brien

Stāv baigs un draudīgs te viss
Miglā novaid kāds žēli
Puskrēslā sārtas acis zib
Lokās spocīgi tēli

Kā sala jūrā
Viss zaļām sūnām klāts
Tur purva vidū
Guļ milzis kāds...

Drūms un bargs purvā guļ akmens sargs
Nav vairs tālāk ceļa kur iet
Drūms un bargs purvā guļ akmens sargs
Tur viņš vārtus uz pazemi ciet

Ja vari to celt, malā velt
Melna atvērsies eja
Tikai tas, kas bezbailīgs būs
Spēs tur nolaisties lejā

– "Kas ir, Kurbad, vai dūša papēžos jau?"
– "Laižos es lejā, velns viņu rauj!"

Nu gaidat velni,
Kurbads jau nāk
Drīz galvas ripos
Velnukāvējs kapāt kad sāks!

8. Pazemē

Teic Kurbad, kur gan biji
Tālās zemēs ko ieraudzīji?
Sen par tevīm dziesmas dzied
Kā ar sumpurņiem, velniem esi cīnījies

Biju pazemē es
Vai kāds noticēs?
Trīs velnus sacirtu
Pārvedu ķēniņmeitu!

Teic Kurbad, pastāsti
Kā melnā pazemē tu nokāpi
Vai tad tev tur viegli gāja
Kā gan tiki tu atpakaļ mājās?

Gāja grūti gan
Bet stipri vārdi bij' man! *
Tie līdzēja, pasargāja
Pati Laima ceļu līdzināja!

Ragana Čūska virvi pušu koda
Atpakaļ kritu
Nācās meklēt, iet man ceļu uz virszemi citu

Sumpurni – mošķi
Pievarēju
Aklajam redzi
Atgūt palīdzēju
Ērgļa bērnus
No krusas glābu
Atmaksāja
Godam atmaksāja tas par darbu man tādu

Izveda ērglis virszemē mani
Pārnācu mājās
Tā man gāja, tā man pazemē klājās

Es piedzimu dzelža bērns
No tērauda māmuliņas
Es apģērbu dzelža svārkus
Tēraudiņa kažociņu
Sita mani, dūra mani
Kā ozola bluķeniņu
Neiesita, neiedūra
Kā tērauda gabalā

9. Melnais Jātnieks

Lai jau lai jau, gan jau drīz
Smaids no lūpām izdzisīs
Par visu tiks tev atdarīts
Asinīs kad ausīs rīts
Kārni vilki maitu rīs
Zem dzelžu soļiem zeme trīc

Laužu kaulus es kā skalus
Zemē saminu naidniekus savus
Dzimis nav vēl kas stātos
Pretim man – gana plāni tam klātos

Melnais jātnieks, ļaužu kāvējs
Kaulu lauzējs, rīkļu rāvējs
Melnais jātnieks, asins dzērājs
Galvu griezējs, cilvēkēdājs

Paliek aiz manis asiņu pēdas
Visur sēju es postu un bēdas
Visam dzīvam esmu lāsts
Karš, mēris, bads – tas ir mans vārds

Četras mātes dzemdēja mani
Melnā sumpurņa alā –
Skaudība, Mantkārība
Iekāre, Alkatība

Tūkstošs ausu mani klausa
Akli seko katram vārdam
Jūs jau paši mani saucat
Paši man šurp ceļu rādāt
Jā, Saimniek, jā Saimniek – mani klausa
Jā, Saimniek, jā Saimniek – paši saucāt!

10. Pēdējā Kauja

Arvien skaudrāk ziemeļu vēji pūš
Melnus vētras mākoņus pamalē grūž
Nekas vairs nebūs kā bijis
Laiks ir visu pārmainījis

Nekas nebūs vairs kā kādreiz bijis
Laiks ir it visu pārmainījis

Laika dzīlēs pazudīs varoņa vārds
Pārmainīts taps arī pats stāsts
Tie, kas krita aizmirsti tiks
Uz viņu kauliem jauna zāle dīgs

Bet vēl nav gals,
Vēl kauja dārd
Tur Kurbads stāv
Un nikni cērt

Viņš sauli apturēs debesīs
Pret straumi upi pagriezīs

Neņem to lāsti, ne ļaunas likstas
Nespēj tam burvības darīt ko sliktu
Droši viņš visam cauri ir gājis
Nu melnais jātnieks pretim tam stājas

Kurbads zobenu ceļ
Milža galvu pušu šķeļ
No zirga melnais jātnieks krīt
Nu tas vienreiz ir padarīts

Jau naidnieks bēg
Tam zeme deg
Aust pamalē rīts
Zelta stariem vīts
Melnie mākoņi klīst
Ir atkal zilas debesis

Bet ļauna acs, tā neguļ, tā visu redz
Kur plecā cirsta dziļa vāts
Vel čūska savu indi spļauj
Pirms varonis viņu kauj

Paceļ Kurbads kreiso roku un nospiež čūsku raganu
Paceļ labo un pāršķeļ milzim galvu
Un tikai tad no nāvīgās žults nonāvēts
Krīt uz sava zobena un mirst...

11. Kurbads

оригинал: Opus Pro

Tur jau nāk mūsu sirmais Kurbads
Zobens rokās varonim
Metāla gars dzīvo arī šodien
Jo tik daudz ir vēl pelēkā

Kā no pasakas zvaigžņu mētelī
Viņš nāk. Vai tam tic vēl kāds?
Aizdzīs mošķus viņš Kurbads
Mūžīgais. Kurbads!

Tautas spēks viņa pirkstu galos
Dūrē cieši savelkas
Lai tā nu krīt, ja kāds šobrīd melos
Tāpat vien acīs skatoties

Tev, tev, tev zobens rokās
Vai gan to kāds pacelt spēs?
Tev, tev, tev melnā dienā
To ir jāprot nosargāt!